Pretvārstus raksturo lielas slodzes svārstības un salīdzinoši zems atvēršanās un aizvēršanās biežums. Kad pretvārsts ir aizvērtā vai atvērtā stāvoklī, tā kalpošanas laiks ir ilgs, un tam parasti nav nepieciešama kustīgo daļu kustība. Tomēr, ja rodas "pārslēgšanas" prasība, pretvārstam jāspēj darboties elastīgi, un šī prasība ir vēl stingrāka nekā parastās mehāniskās kustības.
Praktiski pretvārsti parasti tiek raksturoti kā ātri{0}}aizveroši vārsti. Slēgšanas brīdī vide plūst virziena veidā. Kad vārsta disks aizveras, barotnes atpakaļplūsmas ātrums strauji samazinās no maksimālā līdz nullei, bet spiediens strauji palielinās. Šo parādību sauc par "ūdens āmuru", kas var sabojāt cauruļvadu sistēmu. Ūdens āmurs ir īpaši pamanāms augstspiediena cauruļvadu sistēmās, kurās paralēli darbojas vairāki sūkņi.
Ūdens āmurs ir spiediena vilnis, ko izraisa pārejoša plūsma spiediena cauruļvadā, ko izraisa spiediena pieaugums vai kritums, ko izraisa šķidruma ātruma izmaiņas. Tās fiziskais cēlonis ir šķidruma nesaspiežamības, šķidruma inerces un cauruļvada elastības kopējā ietekme. Lai risinātu šo problēmu, dizaineri ir iekļāvuši dažādas jaunas struktūras un materiālus pretvārstu projektēšanā, lai nodrošinātu vārstu darbību, vienlaikus samazinot ūdens āmura ietekmi.
